|
Tautas skaitīšanas dati ir informācijas avots, kas nepieciešams tautsaimniecības stratēģiskajai plānošanai, ekonomiskās, sociālas un vides politikas veidošanai, reģionālajai un infrastruktūras plānošanai, zinātnisko pētījumu veikšanai, kā arī sabiedrības informēšanai par demogrāfisko situāciju valstī, dzīves līmeņa, mājokļu un izglītības jautājumiem.
Latvijā tautas skaitīšanām ir bagāta vēsture un lieliskas tradīcijas. Pirmā tautas skaitīšana tika veikta Kurzemē 1863. gadā, bet Vidzemes pilsētās - 1867. gadā. Vispilnīgākā tautas skaitīšana 19. gadsimtā tika veikta 1881. gadā. Tā aptvēra Kurzemi un Vidzemi. Pirmā tautas skaitīšana, kas aptvēra visu mūsu valsts teritoriju tās pašreizējās robežās, tika veikta 1897. gadā.
Kopš Latvijas Republikas proklamēšanas periodā starp Pirmo un Otro Pasaules karu valstī tika veiktas četras tautas skaitīšanas: 1920., 1925., 1930. un 1935. gadā. Tajā laikā liela uzmanība tika veltīta datu kvalitātei un precizitātei.
Pēc Otrā Pasaules kara, līdzīgi kā citās Baltijas valstīs, kas bija iekļautas PSRS sastāvā, tika veiktas četras tautas skaitīšanas - 1959., 1970., 1979. un 1989. gadā. Šo tautas skaitīšanu dati galvenokārt tika lietoti plānošanas mērķiem. Tie nebija pieejami iedzīvotājiem un vispārējās lietošanas publikācijās, it sevišķi tas attiecas uz 1979. gada tautas skaitīšanas datiem.
Padomju perioda tautas skaitīšanās tika iegūta informācija uz lielāko daļu jautājumu, ko rekomendēja Apvienoto Nāciju Organizācija un citas starptautiskās organizācijas. Šo tautas skaitīšanu dati bija ļoti svarīgi statistiķiem un zinātniekiem. Šie dati palīdzēja parādīt demogrāfisko un sociāli ekonomisko procesu dinamiku un bija ļoti noderīgi starptautiskiem salīdzinājumiem un publikācijām, lai gan tie nebija pilnībā salīdzināmi. Zinātniekiem sagādāja problēmas iedzīvotāju ekonomisko raksturojumu datu salīdzināšana sadalījumā pa galvenajiem iztikas līdzekļu avotiem, sociālajām grupām, ekonomiskās darbības veidu, nodarbošanos u.c.
2000. gada tautas skaitīšana bija pirmā tautas skaitīšana kopš Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas. Tās mērķis bija iegūt visaptverošu un ticamu informāciju par iedzīvotāju skaitu, sastāvu, nodarbošanos, iztikas līdzekļu avotiem. Bija jāiegūst informācija arī par iedzīvotāju mājokļiem un citiem Tautas skaitīšanas Programmā iekļautajiem rādītājiem par katru pilsētu un pagastu apstākļos, kad bija radikāli mainījusies ekonomiskā situācija, iedzīvotāju struktūra un demogrāfiskie procesi. Šajā tautas skaitīšanā tika lietota kombinēta datu iegūšanas metode - daļu informācijas ieguva tautas skaitītāji, apmeklējot iedzīvotājus viņu dzīvesvietās, bet pārējā informācija tika iegūta no administratīvajiem un statistiskajiem reģistriem.
Nākamā tautas skaitīšana tiks veikta 2011. gadā. Tās sagatavošanas darbi jau sākti.
|
